sexta-feira, 13 de maio de 2016

Parlamentu portugés konvida embaixadór timoroan iha CPLP atu esklarese eleisaun iha Giné Ekuatoriál


Komisaun Negósiu Estranjeiru parlamentu portugés nian sei konvida embaixadór timoroan iha CPLP hodi fó esklaresimentu kona-ba eleisaun prezidensiál iha Giné Ekuatoriál, nu’udar proposta PSD ne’ebé hakarak hatene karik organizasaun ne’e limita iha nia misaun observasaun nian. 

"Util no oportunu ita akompaña eleisaun prezidensiál iha Giné Ekuatoriál", nasaun ne’ebé kompromete ho "diskretu kronograma reforma polítika", iha kuadru nia adezaun ba Komunidade Nasaun Lia-portugés (CPLP), iha jullu 2014, hatete ohin deputadu Paulo Neves (PSD), iha reuniaun komisaun parlamentár Negósiu Estranjeiru no Komunidades Portugeza nian.

Organizasaun ne’e haruka misaun observasaun nian ida, xefia hosi timoroan Antonino de Araújo, entre loron 22 no 26 abril, ba eleisaun prezidensiaál iha Giné Ekuatoriál, ne’ebé hala’o iha loron 24, iha ne’ebé Prezidente, Teodoro Obiang Nguema, iha podér tinan 37 ona, reeleitu ba mandatu tinan hitu.

CPLP "haruka konjuntu diplomata sira, ne’ebé hetan de’it permisaun atu to’o iha véspera atu eleitorál no la’ós durante kampaña, hanesan sira rasik hakarak", afirma Paulo Neves, iha diskusaun kona-ba rekerimentu ba audisaun xefe misaun nian, embaixadór Timor-Leste iha CPLP, Antonino de Araújo.

Deputadu sosiál-demokrata refere katak observadór sira "la hetan lisensa hodi akompaña kampaña eleitorál, maybe sira akompaña loron eleisaun no loron rua tuir malu ".

Iha komunikadu ne’ebé fó sai loron rua hafoin eleisaun, observadór sira CPLP nian konsidera katak eleisaun la’o ho "di’ak no dame" no rejista predominánsia element hosi partidu ne’ebé iha podér.

Tuir CPLP, asaun ekipa nian "depende ba to’o tarde iha nasaun, buat ne’ebé lapermite atu akompaña siklu eleitorál, liu-liu períodu kampaña, nein asegura kobertura hosi parte kontinentál iha territóriu nasionál".

Iha deklarasaun ba Lusa, sekretáriu ezekutivu komunidade nian, Murade Murargy, hatete katak ida ne’e karik tanba konstranjimentu finanseiru.

Kestiona hosi Lusa, deputadu Paulo Neves hatete katak ida ne’e hanesan mós matéria, entre sira seluk, ne’ebé hakarak haree esklarese hosi embaixadór Timor-Leste nian, nasaun ne’ebé atualmente ezerse prezidénsia CPLP nian.

Deputadu Paulo Pisco (PS) afirma katak "PSD hatudu ho kuriozidade, preokupasaun balun, obsesaun, to’o, ho kestaun Giné Ekuatoriál nian", lembra katak "asinatura hodi admite Giné Ekuatoriál tama iha espasu CPLP nian to’o halo hosi governu PSD nian".

Paulo Neves rejeita akuzasaun ne’e: "Klaru katak laiha obsesaun ruma hosi PSD relasiona ho Giné Ekuatoriál, ha’u lahatene iha ne’ebé deputadu Paulo Pisco konklui ida ne’e".

Sosiál-demokrata salienta katak ne’e akontese "ho mera koinsidénsia" katak Giné Ekuatoriál adere ba CPLP durante governu PSD nian (iha koligasaun ho CDS, xefia hosi Pedro Passos Coelho).

"Sé mak desidi atu tama iha CPLP la’ós Governu portugés, maybe ne’e hanesan desizaun nasaun hotu nian, no ida ne’e akontese iha simeira iha Timor-Leste.

Nein merese tama iha pormenór sira iha simeira ne’e", nia refere. Iha jullu 2014, ihaa simeira iha Dili, anunsia Giné Ekuatoriál hanesan membru totál direitu komunidade luzófona molok aprovasaun formál ba nia adezaun, hosi Estadu-membru ualu.

Eis Prezidente Repúblika, Aníbal Cavaco Silva, no primeiru-ministru, Pedro Passos Coelho, deklara katak sira hakfodak ho anúnsiu antesipadu ne’e no sira dezvaloriza "insidénsia protokolár" liuhosi susesu simeira ne’ebé Timor-Leste organiza.

Partidu sira seluk ho kadeira iha komisaun parlamentár konkorda ohin ho pedidu atu rona Antonino de Araújo, maibé salienta katak embaixadó atu ba Asembleia Repúblika portugés tenke halo liuhosi konvite no la’ós liuhosi rekerimentu, tanba ne’e hanesan reprezentante Estadu soberanu ida nian.

Paulo Neves salienta katak sei rona Antonino de Araújo hanesan xefe missaun observasaun eleitorál nian no la’ós hanesan embaixadór.

Dekanu ba iha termu lonjevidade iha poder hosi xefe Estadu afrikanu nian sira, Obiang Nguema, ho tinan 73, maka lidera rejime ida ne’e baibain hetan kritika hosi organizasaun defeza ba direitu ema nian tanba represaun hosi opozitór, sosiedade sivil, meiu komunikasaun sosiál, nune’e mos tanba korupsaun ne’ebé barak.

Foin lalais, Governu portugés husu "pasu klaru no evidente kona-ba demokratizasaun polítika no, iha planu ne’e, forma oinsá sei hala’o kampaña, eleisaun no apuramentu rezultadu iha eleisaun prezidensiál ne’e determinante".

Kestiona hosi Lusa kona-ba forma oinsá ezekutivu haree prosesu eleitorál iha nasaun ne’e, ministru Negósiu Estranjeiru Portugál nian, Augusto Santos Silva, hatete katak nota misaun CPLP nian "ekilibrada no klaru tebes".

SAPO TL ho Lusa 

Sem comentários: